Šri Lahiri Mahasaja

Dzimšana un Dievišķais Liktenis
1828. gada 30. septembrī, labvēlīgajā dasahara septītajā spīdošās mēness dienā, kamēr Ghurani ciemata iedzīvotāji svētajā Nadia zemē Rietumbengālā bija ekstatiskā Dievišķās Mātes Durga pielūgšanā, Kungs Shiva svētīja Gourmohan un Muktakeshi ar dievišķu bērnu. Senajā rakstos un Vēdas literatūrā Rajarshi Janaka bija leģendārs ar savu neparasto spēju palikt garīgi tīrs, dzīvojot karaļa krāšņo dzīvi, bet Shyamacharan Lahiri gāja soli tālāk, dzīvojot kā atbrīvota dvēsele, vienlaikus vadot pasaulīgu dzīvi mūsdienu sabiedrībā.

Garīgais Pamats
Shyamacharan Lahiri tika iecelts no Babaji Maharaj, lai atbrīvotu gan svētos, gan mājturētājus, izmantojot vieglās un vienkāršās Kriya Yoga tehnikas. Viņa erudītā tēva, dievbijīgās mātes spējīgās vadības un Babaji Maharaj uzmanīgās uzraudzības ietekmē viņš nobrieda par Pašrealizētu dievišķu būtni, kas ir nostiprinājusies sthitaprajna un gudrībā. Viņa interpretācija un analīze par Indijas un Rietumu rakstiem balstījās uz viņa personīgo to būtības realizāciju, nevis intelektuālo analīzi.

Laulība un Ģimenes Dzīve
Lahiri Mahashaya saderināja laulības mezglu ar Kashimoni, Mahamahopadhyaya Pundit Devanarayan meitu, cienījamu Kashi zinātnieku. Viņu laulība bija krāšņa Visuvarena dievišķā spēle – lielā Kunga Shiva un Dievietes Durga savienība. Lahiri Mahashaya drosmīgi cīnījās ar visām pasaulīgajām nepatikšanām ar iekšējas atdalīšanās un līdzsvarotības sajūtu. Kad Kashimoni mēģināja vērst viņa uzmanību uz šīm lietām, viņa parastā atbilde bija: “Noteikti Kungs Vishwanath, kurš uztur visumu, var uzturēt mazu ģimeni.” Viņš palika nemierīgs smagas finansiālas grūtības laikā, ko viņš piedzīvoja, strādājot militārās inženierijas valsts darbu departamentā. Atdalīšanās no bagātības un īpašuma bija viņa neizrādīgās dzīves pazīme.

Tikšanās ar Babaji Maharaj
Lahiri Mahashaya garīgā meklējumi sasniedza savu virsotni, kad viņš tika pārcelts uz Himālajiem. Tur, Ranikhet, viņš satika savu nemirstīgo guru Babaji Maharaj. Materializējot krāšņu zelta pili, kas rotāta ar neskaitāmiem mirdzošiem dārgakmeņiem un pērlēm visādos veidos, Babaji Maharaj iesvētīja Lahiri Mahashaya visās svētajās un slepenajās Kriya Yoga tehnikās. Lahiri Mahashaya bija ļoti gandarīts, sasniedzot tādu neiedomājamu Dieva apziņas stadiju. Kā Babaji Maharaj pavēlēja, viņš atgriezās mājās, lai pildītu pasaulīgos pienākumus kā ideālam mājturētājam. Viņš kļuva par pilnīgi realizētu jogu, spējīgu parādīt atbrīvošanas ceļu gan mājturētājiem, gan brahmachari, gan jogi. Ziņas par viņa garīgo sasniegumu izplatījās, piesaistot devotīs un meklētājus no visām dzīves jomām.

Brīnumainās Spējas un Gudrība
Siddhi jogi Lahiri Mahashaya dievišķā brīnumu spēle bija bezgalīga. Lai gan viņam bija fizisks ķermenis, viņš bija arī bezveidīgs. Materializējoties vairāk nekā vienā vietā vienlaikus, viņš paveica savu darbu. Laipns un dāsns, viņš brīnumaini glāba daudzu mācekļu dzīvības un piesaistīja patiesos meklētājus sev tāpat kā salds un smaržīgs zieds apbur bites. Viņa gudrības stāvoklis un viņa perfektais līdzsvars tika parādīts, kad viņš turpināja diskusiju par Bhagavad Gita, neuztraucies, kamēr viņa ģimenes locekļi sēroja viņa meitas nāvi.

Mahasamadhi un Mantojums
Lahiri Mahashaya mahasamadhi notika 1895. gada 26. septembrī, Mātes Durga mahastami pielūgsmes dienā. Kad viņš iegāja Dieva mūžīgajā mājvietā, viņš teica: “Tie, kas praktizē šo nemirstīgo Kriya Yoga, nekad neies bojā un nekļūs par bāreņiem. Saņemot šo lielo un nemirstīgo Kriya Yoga no Babaji Maharaj, es to atdzīvināju šajā pasaulē. Nākotnē tas izplatīsies katrā mājā, un cilvēks pakāpeniski virzīsies uz priekšu šajā ceļā uz galējo atbrīvošanu. Glābšanas ceļš vienmēr paliks atvērts cilvēcei. Laiks ir pienācis manam aiziešanai. Pat šis rupjais ķermenis tiek iznīcināts, un mūžīgi eksistējošais guru vienmēr ir ar jums.” Lahiri Mahashaya dienasgrāmatas, interpretācijas, diskusijas un paraugcienīgā dzīve paliek kā liecība viņa neizsmeļamajam gudrības un garīgā sasnieguma stāvoklim.