Paramahamsa Hariharananda

Dzimšana un agrīnie gadi
Paramahamsa Hariharananda, realizēts Krija jogas meistars, piedzima kā Rabindranats Bhatačarja 1907. gada 27. maijā Habibpuras ciematā Nadijas apgabalā, Bengālijā, Indijā – tajā pašā vietā, kur piedzima Šrī Čaitanja Mahāprabhu. Viņš nāca pasaulē turīgā ģimenē – tēvs bija brāhmins Haripads Bhatačarja, bet māte, Nabinkali Devi, izcēlās ar dievbijību, dāsnumu un mīlestību. Tēvs paredzēja, ka bērns Rabi būs tikpat spožs kā saule un kliedēs neziņas tumsu pasaulē (vārds Rabi nozīmē “saule”).

Bērnības spožums
Rabi jau agrā vecumā izcēlās ar garīgumu, asu prātu un izcilu kultūras izpratni. Viņš no četru gadu vecuma prata no galvas sarežģītas sanskrita mantras, himnas un lūgšanas, ko bija iemācījies, klausoties tēva skaidrojumus. Tēva vadībā viņš ātri apguva Vēdu astroloģiju, astronomiju un hiromantiju. Divpadsmit gadu vecumā viņu iniciēja Jņāna jogā ievērojamais pašrealizētais sādaks Šrī Bidžojkrišna Čattopādjājs, kurš vēlāk iedvesmoja Rabi satikt Jņānavataru Šrijuktešvaru.

Iesvētīšana Krija jogā
1932. gads bija pagrieziena punkts. Rabinarajans satika Svāmī Šrijuktešvaru viņa ašramā Serampurā un tika iniciēts Krija jogā. Svāmī Šrijuktešvars viņam mācīja kosmisko astroloģiju un uzticēja pārvaldīt slaveno Karar ašramu Purī pilsētā (Orisā). Šrijuktešvara vadībā viņš izgāja cauri pirmajai krijai un 1935. gadā, redzot Paramahamsas Jogānandas samādhi viņa atgriešanās laikā Indijā, saņēma otro kriju tieši no Jogānandas.

Dzīve Karar ašramā
Divus gadus pēc Svāmī Šrijuktešvara mahasamādhi (1938) Rabinarajans dzīvoja nelielā mājā pie jūras Purī. Daudzi cilvēki stāstīja, ka pēc viņa aiziešanas redzējuši Šrijuktešvara fizisko ķermeni. Pirms pārcelšanās uz Purī Rabinarajans bija palūdzis draugam atrast īres māju, un vēlāk draugs saprata, ka vecais mūks, kurš viņam norādīja īsto vietu, patiesībā bija pats Svāmī Šrijuktešvars. Drīz pēc tam Šrijuktešvars pavēlēja viņam turpmāk dzīvot Karar ašramā. No tā brīža viņš kļuva par Brahmačari Rabinarajanu un dzīvoja askētiski, piepildot sava Gurudeva vēlēšanos.

Garīgā pilnība
1940. gadā viņš apguva kečari, bhramari un šambhavi tehnikas. Ap šo laiku ap viņa ķermeni sāka starot pārdabiska dievišķā gaisma, kas iedvesa bijību visiem, kas to redzēja. 1940.–1941. gadā viņš saņēma trešo kriju no Svāmī Satjanandas Giri, bet no 1943. līdz 1945. gadam – augstākās krijas no Šrimata Bhupendranata Sanjāla, Lahiri Mahāšajas realizētā mācekļa. 1944. gadā viņu mācīja anonīms jogs, atklājot meditācijas un garīgās dzīves dziļākās nianses. No 1946. līdz 1948. gadam viņš sasniedza dažādus samādhi stāvokļus, tostarp nirvikalpa samādhi.

Tikšanās ar Babādži Mahārādžu
Pēc gadiem ilgas klusēšanas un intensīvas meditācijas 1949. gadā Mahāvatārs Babādži Mahārādžs viņu apmeklēja divreiz Karar ašramā, svētīdams un paredzēdams, ka viņa misija būs izplatīt Krija jogu gan Austrumos, gan Rietumos. Vēlāk Hariharananda devās uz Himalaju Ranihētu, lai satiktu Babādži, bet dzirdēja tikai viņa balsi, kas pavēlēja turpināt izplatīt Krija jogu visā pasaulē.

Pilnvarojums un misija
1950. gadā Paramahamsa Jogānanda iecēla viņu par Karar ašrama āčārju. Gadu vēlāk Jogānanda pilnvaroja viņu iniciēt patiesus meklētājus Krija jogā. No tā brīža Hariharananda nepagurstoši kalpoja kā garīgais skolotājs visā Indijā, sasniedzot arī augstāko garīgo stāvokli — paramahamsa.

Dievišķais redzējums
1958. gada 27. septembrī viņa sirds dieviete – Mā Kālī – parādījās viņa priekšā pilnā gaismā un majestātiskā spožumā, svētīdama viņu un pavēlot turpināt darbu cilvēces garīgās atmodas labā.

Sannyasa iesvētīšana
Savos 52 gados, 1959. gada 27. maijā, viņš tika iesvētīts sannyasa kārtā ar pasaulslavenā sannyasi Džagadguru Bhārati Krišnas (Gobardhanas Peethas Šankarāčarjas, Purī) rokām. Nometis vārdu Brahmačari Rabinarajans, viņš kļuva par Svāmī Hariharanandu Giri. Drīz viņš tika iecelts par Karar ašrama prezidējošo sādhu sabhapati (svēto vadītāju), saņemot aplausus no daudziem svētajiem un Šankarāčarjas. Viņa dzīve iemiesoja karmas, jņānas un bhakti jogas vienotību.

Pasaules misija
Lai saglabātu Krija jogas gaismu, ko iededza Paramahamsa Jogānanda, un izplatītu šo mācību Rietumos, Paramahamsa Hariharananda (ko viņa mācekļi sauca mīļi – Baba) 1974. gadā pirmo reizi devās uz Šveici. Kopš tā laika viņš izplatīja Krija jogu visā pasaulē un izveidoja centrus Eiropā, Indijā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā. Viņa spēja pēc paša gribas ieiet nirvikalpa samādhi bija reta un apbrīnojama garīgā sasnieguma pazīme.

Zinātniskā un rakstnieciskā darbība
Paramahamsa Hariharananda bija ļoti izglītots un pārzināja daudzas valodas. Viņš studēja Svētos Rakstus – Bībeli, Toru, Korānu, Budisma tekstus, Vēdas, Upanišadas, Tantru, Patandžali Jogas sūtras, Sankhja un Brahma sūtras u.c. Viņš skaidroja tos jaunā, simboliskā veidā, izgaismojot to dievišķo būtību. Viņa darbi ietver Kriya Yoga: The Scientific Process of Soul-Culture, The Bhagavad Gita in the Light of Kriya Yoga un daudzus citus. Par šo vienojošo skatījumu viņš guva pasaules atzinību kā višva guru (pasaules skolotājs).

Universālā pievilcība
Viņa mācekļi nāca no visām dzīves jomām – zemnieki, skolotāji, zinātnieki, ministri, ierēdņi, ārsti, inženieri, profesori, tiesneši, mūziķi un mākslinieki. Pēc 1990. gada Paramahamsa Hariharananda lielāko dzīves daļu pavadīja Rietumos, vadot Krija jogas centrus trīs kontinentos – Vīnē (Austrijā), Maiami (ASV) un Džagatpurā (Indijā).

Mahasamadhi un valsts godinājums
Hariharananda līdz pat pēdējai dienai mācīja un pildīja savu misiju – izplatīt Krija jogas filozofiju un tehniku visā pasaulē. Viņš atstāja šo pasauli 2002. gada 3. decembrī, plkst. 18:48 (pēc ASV austrumu laika) Maiami, Floridā, 95 gadu vecumā. 10. decembrī viņa ķermenis tika pārvests uz Indiju, kur Orisas valdība viņu apbalvoja ar valsts godu – līdz tam bezprecedenta pagodinājumu mūkam. Tūkstošu svēto un mācekļu klātbūtnē viņš tika guldīts bhu-samadhi Hariharananda Gurukulumā Balighai ciematā.

Paramahamsas Hariharanandas dzīve un mācība kļuva par piemēru viņa mācekļiem un viņa cienījamam pēctecim Paramahamsam Prajnananandam, kurš turpina izplatīt viņa mīlestības un Krija jogas vēsti visā pasaulē. Šī dižā skolotāja mantojums turpina dzīvot viņa skolnieku sirdīs un darbos.