Šrīmats Bhupendranats Sanjāls Mahāšaja

Jaunais iniciētais
Sešpadsmit gadus jauns zēns, iniciēts Krija jogā, stāvēja dižā meistara Lahiri Mahāšajas priekšā ar sauju ziedu, mitru sirdi un asarām, kas straumēm plūda pār viņa vaigiem. Lielais meistars aicināja viņu apstiprināt savu sapni svētajā Gurudeva mājvietā. Dziļi aizkustināts par viņa patieso tieksmi pēc dievišķuma, tīrības un pazemības, Lahiri Mahāšaja pārvērta zēna sapni īstenībā, iesvētīdams viņu svētajā Krija jogas ceļā.

Dzimšana un svētā zeme
Bhupendranats Sanjāls Mahāšaja piedzima 1877. gada 20. janvārī Sādhanapāras ciemā, Nadijas apgabalā, Rietumbengālijā, Indijā. Šis reģions ir svēta un garīgi auglīga zeme, kas devusi pasaulei daudzus dižus cilvēkus, gudros un svētos, piemēram, Šrī Čaitanju Mahāprabhu, Paramahamsu Hariharanandu un Šrī Sitaramu Dāsu Omkaranatu.

Agrīnā dzīve un garīgā attīstība
Agrā bērnībā, kad viņam bija tikai divi gadi, viņa māte aizgāja mūžībā, atstājot zēnu sava mātesbrāļa, māsas un viņas vīra gādībā. Šīs brāhminu ģimenes garīgajā vidē Sanjāls Mahāšaja uzplauka par dievišķu cilvēku, piepildītu ar iekšēju prieku un gaismu. Viņa regulārā garīgā prakse sākās 1890. gadā, kad viņam bija trīspadsmit gadi, tūlīt pēc svinīgās pavediena ceremonijas un iesvētīšanas Gajātrī mantrā. Viņš veltīja savu laiku reliģisku grāmatu un rakstu lasīšanai, tikšanās ar svētajiem un garīgajiem skolotājiem. Tomēr biežas slimības bieži traucēja viņa mācībām un garīgajai praksei gan skolas, gan vēlāk koledžas gados.

Garīgais progress un pilnvarojums
Sanjāla Mahāšajas biežās slimības lika viņa māsai lūgt palīdzību no viņa Gurudeva. Tomēr Gurudevs viņu mierināja, sakot, ka Sanjāls Mahāšaja dzīvos ilgi, jo viņu vēl gaida daudz svarīgu darbu, kas jāizdara. Sanjāls Mahāšaja bija tik sirsnīgs, uzticīgs un apņēmīgs Krija jogas praksē, ka drīz sasniedza augstākas tehnikas un pieredzes līmeni. Tas iedvesmoja viņa Gurudevu dot viņam atļauju iniciēt arī citus Krija jogā.

Laulība un dzīves darbs
Kad Lahiri Mahāšaja juta savu tuvojošos aiziešanu no šīs pasaules, viņš viszinīgi ieteica savam dārgajam māceklim Sanjālam Mahāšajam apgūt augstākās tehnikas no Pančanana Bhatačarjas – augsti attīstīta mācekļa un “Ārja Mission” dibinātāja – un izplatīt Krija jogas mācību. Lai gan Sanjāls Mahāšaja bija nolēmis pieņemt mūka dzīvi, viņa liktenis bija precēt Kālidasī Devi 21 gada vecumā, sekojot sava dižā Gurudeva pēdās. Dzīvodams ģimenes dzīvi, audzinot divus dēlus un četras meitas, viņš nekad nenovirzījās no Krija jogas ceļa.

Sasniegumi un ašrami
1902. gadā viņš sasniedza pašrealizācijas stāvokli un kļuva plaši cienīts kā pilnībā piepildīts jogs. Viņa talanti, šķīstais raksturs un dziļais garīgais briedums izveidoja ciešu draudzību ar Rabindranatu Tagori, ar kuru viņš kopā strādāja kā skolotājs no 1902. līdz 1909. gadam, palīdzot dibināt Šantiniketanas institūtu. Puri svētā klusuma un miers viņu vairākkārt piesaistīja svētceļojumos, un 1923. gadā viņš tur izveidoja ašramu “Gurudham”, bet 1924. gadā – ašramu “Bhagalpur”, kas kļuva par Krija jogas izplatīšanas centru.

Literārie darbi
Apdāvināts un ražīgs rakstnieks, Sanjāls Mahāšaja sarakstīja daudzus garīgus darbus un komentārus par Bhagavad Gītu bengāļu valodā, parādot savu dziļo izpratni par rakstiem Krija jogas gaismā.

Mahasamadhi un nemirstīgais mantojums
1962. gada 18. janvārī viņš iegāja mūžīgajā mājvietā – mahasamādhī –, taču palika nemirstīgs tūkstošu mācekļu un garīgo meklētāju sirdīs, kuri viņā ieraudzīja sena riši dvēseli, dižu jogu un dievišķu skolotāju.